Bijām šoreiz namiņā, kas pa kreisi. Atgriežamies Zebrus resort (esam otro reizi), jo mums ļoti patīk atrašanās vieta, privātums, āra burbuļvanna, pirtiņa. Tas viss joprojām ir savā vietā, pirtiņa ērta un sildās ātri, vanna labi strādā, gulta ērta, gultas logam slēģus ārpusē var aizvērt, wifi ir un darbojas (telefonam zonas nebija). Bija halāti, čības, dvielīši, kafijas kapsulu aparāts. Āra miers, zvaigznes, lecošās zivis ezerā - tas viss ir fantastiski. Mēs labprāt atgrieztos vēl, ja namiņš saņemtu profesionālāku aprūpi un apkopi, jo šobrīd šķiet, ka tam mazliet pietrūkst kārtīga saimnieka. Iztīrīts bija, taču ar to vien ir par maz.
Šķiet, ka namiņš tiek tikai uzkopts tādā mērā, kādā to spēj uz vietas esošais personāls, nevis patiešām profesionāli aprūpēts. Kaut kas nav kārtībā ar ūdensapgādes sistēmu, jo ūdens smaka bija tik ļoti spēcīga, ka pēc mazgāšanās bija grūti izvēdināt smaku no namiņa. Patiešām ļoti spēcīga smaka, kaut kas starp dūņām un kanalizāciju. Nerunāju par kādu nelielu īpatnēju sēra, hlora vai citu aromātu, tas bija kaut kas grūti pārvarams, lai vispār nomazgātos. Varbūt tā ir sezonāla problēma, varbūt kaut kas nav salabots vai nomainīti filtri, man nav ne jausmas. Ūdens burbuļvannā ļoti sen nebija mainīts, tas gan ļoti spēcīgi oda pēc hlora, taču kopā ar burbuļiem veidojās biezas putas, kas liecina par stipru organikas klātbūtni. Nepieciešama profesionāļa aprūpe arī durvīm, jo arī apkalpojošajam personālam nebija nemaz viegli atslēgu izņemt un ielikt. Dāma paskaidroja, ka mēģinājusi pat skrūvēt vaļā un regulēt, taču, mīļie saimnieki, tas jādara nevis apkopējai, bet profesionālam durvju meistaram! Mums vien atlika cerēt, ka viņa personīgi neķeras arī pie elektriskā džakuzi remontdarbiem vai pirts elektroinstalācijas darbiem 🫠 Nomocījāmies pusstundu, līdz izdevās no durvju ārpuses izņemt atslēgu. Namiņā trūkst izvietotas informācijas par wifi, kafijas automāta, džakuzi lietošanu vai vispār kādi namiņa lietošanas noteikumi, kas parasti ir norma. Tualetes papīru nedrīkst mest podā, kas šajā situācijā (namiņš uz ezera) ir saprotams, taču pieejams bija tikai viens rullītis vislētākā un cietākā tualetes papīra, neskaitot dažas atlikušās lapiņas no jau uzliktā ruļļa. Namiņā nebija pat 1 pudele ar dzeramo ūdeni, labi, ka mums bija līdzi savs, jo šo krāna ūdeni negribētos dzert pat vārītu. Kafijas automātam kaut kas nebija saregulēts, tas izsniedza divas ēdamkarotes šķidruma, izvēloties lielāko krūzi, taču tā bija pārvarama problēma, vienkārši pielejot ūdeni no kannas.
LV
LT